Tymā laikā, kod hercogs Jākubs dybynuo sev dažaidys kolonejis, vīns puiss nu Latgolys ir bejs troks ceļuotuojs. Vysvaira jam atminī palykuse Etiopeja. Vosorys tī smaržuojušys, drusku piec Latgolys pļovom. Piec bārzim, meža zeminem i zīdūšom madarom. Varbyut pi dzelys, vaineigys bejušys Etiopejis mīleisteibys i sīvītis. Iz itū vaicuojumu Jezups vysod ir nūsakautriejs i nav atbiļdiejs.