Darbojoties KUUP kafijas grauzdētavā, laiku pa laikam nākas aizdomāties par rokudarba vērtību.

Mehanizācijas uzvaras skrējienam apkārt pasaulei ir sava jēga, taču atkal un atkal attopos sajūtā par

to, cik pateicīga esmu, ka pasaulei varu dod caur savu roku enerģiju. Kur uzmanība, tur enerģija,

mēdz teikt, un es pasmaidu – mūsu grauzdētavā apčubinātās pupiņas un iepakojuma paciņas tām

dāvāto enerģiju nes tālāk līdz pat kūpošajām krūzītēm cilvēku rokās.

Rokudarbs grauzdētavas ikdienā ir iegājies kā teju meditatīvi iedvesmojošs process – šeit ir klusums

un miers, un brīdī, kamēr grauzdējas pupiņas, telpas un prāta klusumā rodas vieta, kur nolaisties ne

vienai vien radošai domai. Rokudarbam ir klusa daba – klusa, enerģiju raisoša un iedvesmojoša.

Vairākus gadus, diendienā esot kopā ar kafiju, tā neviļus kļūst par Skolotāju. Tādi vienkārši ikdienas

vērojumi kafijas grauzdēšanas, gatavošanas un pakošanas procesā spēj sagādāt īsas, improvizētas

mācībstundas. Stāvot pie grauzdēšanas iekārtas, sanāk aizdomāties par to, cik transformatīvs ir

kafijas ceļš – gandrīz kā taureņa stāsts, kur tas no kāpura pārtop lidojošā brīnumā. Arī kafijas

pupiņa piedzīvo savdabīgu metamorfozi – no zaļa knibuča, kas smaržas ziņā īpaši neizceļas, tā

pārtop par aromātisku, darīšanas iedvesmu raisošu dzērienu.

Taču šī savdabīgā transformācija nav vienas dienas jautājums – tik daudz cilvēkstāstu ir bijis šim

pārtapšanas stāstam klātesoši. Vispirms Specialty kafijas pupiņas tiek audzētas mazās kafijas

saimniecībās un fermu kooperatīvos. Tad kafijas audzētāji parūpējas, lai tiktu novākti tikai

nogatavojušies kafijas ķirši. Pēc tam kafijas ķirši un kafijas pupiņas tiek vairākkārtīgi atlasīti, līdz

pie mums nonāk kvalitatīvs produkts, kur sākas pupiņas ceļš cauri grauzdēšanai, malšanai, kafijas

brūvrīkam un uzputotam pienam – katrs sīkums, nianse var ietekmēt gala rezultātu.

Aizdomājos, cik labi ir zināt, no kurienes nāk mūsu kafijas pupiņas – kur tās augušas un kādos

apstākļos, kā tās ir novāktas un pēc novākšanas apstrādātas. Tāpat ir labi apzināties, ka caur pieredzi

un neizbēgamo kļūdīšanās-mācīšanās faktoru var nonākt tajā brīnišķīgajā punktā, kad krūzē kūp

perfekta kafija. Neiedomājami garš transformācijas ceļš, kas tikai no malas var šķist vienkāršs. Tā

arī cilvēks – no malas raugoties, nav iespējams pateikt, kādas metamorfozes mēs katrs diendienā

piedzīvojam, lai satiktos tādi, kādi satiekamies.